Darbinieku produktivitātes novērtējums, strādājot attālināti
    Uz ziņu sarakstu

    Pētījums: Kāds ir darbinieku produktivitātes novērtējums, strādājot attālināti?

    Pētījums: Kāds ir darbinieku produktivitātes novērtējums, strādājot attālināti?

    Darbs no mājām nu jau ir kļuvis par ikdienu, tomēr šie jaunie apstākļi spēj būtiski ietekmēt darbinieku efektivitāti. Daļai iedzīvotāju tas ir veicinājis produktivitātes kāpumu, tomēr citiem gluži pretēji - darba ražīgums samazinājies. Lai noskaidrotu, kā attālinātais darbs ietekmējis Latvijas iedzīvotāju produktivitāti, 2021. gada novembrī ANCOR veica pētījumu.

    Aptaujā piedalījās teju 250 cilvēki. Lielākā daļa aptaujāto bija sievietes (96%). Sadalot pēc vecuma grupām, lielākā daļa respondent bija vecumā no 45-54 gadiem (59%), kam seko 35-44 gadus veci cilvēki (27%). Vēl 7% aptaujāto bija jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, un ar tādu pašu procentuālo daudzumu – pirmspensijas vecuma cilvēki.

    Vai attālinātā darba diena kļuvusi ilgāka, salīdzinot ar darba dienu birojā? Aptaujā tika noskaidrots, ka lielākajai daļai (45%) darba dienas ilgums nav mainījies, bet 27% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņu attālinātā darba diena kļuvusi par 1-2 stundām ilgāka. Turklāt, ceturtdaļa respondentu atzīmēja, ka tā ir kļuvusi par vairāk kā 2 stundām garāka. Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, kā mainījies darba apjoms, strādājot attālināti, atklājās, ka 50% no visiem aptaujas dalībniekiem darba apjoms ir palielinājies. Bet 47% no respondentiem darba apjoms palicis nemainīgs.

    Novērtējot savu produktivitāti, respondentu vidū atbildes bija ļoti dažādas. Lielākā daļa norādīja, ka darba produktivitāte, strādājot attālināti, nav mainījusies (39%). Teju tikpat liels respondentu daudzums atzīmēja, ka darba produktivitāte ir palielinājusies (36%), bet procentuāli vismazāk no aptaujātajiem atzīmēja, ka produktivitāte tomēr ir mazinājusies (25%).


    Lai noskaidrotu attālinātā darba ietekmi uz darbinieku produktivitāti, aptaujas dalībniekiem tika lūgts norādīt, cik lielā mērā viņi piekrīt sekojošajiem apgalvojumiem:

    • Attālināti strādājot, ir grūti atslēgties no darba

    Lielākā daļa respondentu atzīmēja, ka vairāk piekrīt, nekā nepiekrīt šim apgalvojumam (29%), tomēr 23% atzīmēja tieši pretēji – vairāk nepiekrīt, nekā piekrīt. Pilnībā piekrīt 20% aptaujāto, bet pilnībā nepiekrīt 21%. Kopumā iespējams secināt, ka lielākai daļai ir grūti atslēgties no darba, strādājot attālināti.

    • Pietrūkst klātienes sadarbības un komunikācijas

    34% respondentu pilnībā piekrīt šim apgalvojumam, bet 23% - vairāk piekrīt, nekā nepiekrīt. Lielākai daļai tomēr pietrūkst saskarsme ar kolēģiem, strādājot birojā, bet 14% no respondentiem, atzīmējot, ka apgalvojumam pilnībā nepiekrīt, tomēr dod priekšroku komunikācijai attālināti.

    • Mājās ir daudz darbu traucējošie faktori, kas novērš uzmanību

    Lielākā daļa (29%) vairāk nepiekrīt, nekā piekrīt šim apgalvojumam, bet pilnībā nepiekrīt – 23%, kas ir tikpat respondent, cik atzīmējuši, ka vairāk piekrīt nekā nepiekrīt šim apgalvojumam. Tomēr 18% no visiem respondentiem produktivitāti būtiski ietekmē traucējošie faktori, kas mājās novērš uzmanību no darba.

    • Grūti saglabāt motivāciju, strādājot attālināti

    Visvairāk aptaujāto atzīmēja, ka pilnībā nepiekrīt apgalvojumam, ka grūti saglabāt motivāciju (39%), 20% vairāk nepiekrīt, nekā piekrīt, bet 18% vairāk piekrīt, nekā nepiekrīt šim apgalvojumam. Tomēr samērā lielai daļai motivācija nav mainījusies (16%).

    • Grūti atrast ērtu vietu darbam mājās

    34% pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam. 25% vairāk piekrīt, bet 23% pilnībā piekrīt tam, ka mājās ir grūtāk atrast ērtu vietu, kur strādāt, kas liecina par to, ka lielākā daļa tomēr nespēj atrast pietiekoši ērtu vietu darbam mājās.

    • Samazinās stresa līmenis, strādājot no mājām

    Aptaujas dalībnieku atbildēs atklājas, ka lielākai daļai darbinieku, strādājot no mājām, ir mazāks stresa līmenis, nekā strādājot klātienē. Kopumā apgalvojumam pilnībā piekrīt 30% aptaujāto, vairāk piekrīt 20%, bet – neitrālu atbildi (ne piekrītu, ne nepiekrītu) snieguši 21% dalībnieku.

    • Uzlabojas garīgā, fiziskā un mentālā veselība

    Visvairāk no aptaujas dalībniekiem vairāk nepiekrīt, nekā piekrīt tam, ka viņu garīgā, fiziskā un mentālā veselība ir uzlabojusies, strādājot attālināti (25%). Savukārt, šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 21% respondentu, bet vairāk piekrīt 18%.

    • Grūti saglabāt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi

    Lielākai daļa (25%) atbildējusi, ka pilnībā piekrīt šim apgalvojumam. Turpretī, 21% norādījis gan to, ka vairāk nepiekrīt, gan arī pilnībā nepiekrīt tam, ka viegli zaudēt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

     

    Sniedzot atbildi par to, kādi faktori var veicināt darba produktivitātes paaugstināšanos, aptaujas dalībnieki atzīmēja:

    • Papildus ērtības, ko nodrošina darba devējs (jaunas, augstas kvalitātes tehnoloģijas u.tml.) (45%);
    • Apmācības par laika un darba plānošanu (7%);
    • Elastīgs darba grafiks (60%);
    • Motivācijas veicināšanas pasākumi (29%);
    • Regulāra darba uzraudzība (5%);
    • Regulāra komunikācija un attālinātās sanāksmes ar kolēģiem (40%);
    • Periodiskas pārrunas ar darba devēju (20%);
    • Atsevišķa telpa mājās darbam (54%).

    Izvēloties atbildi “cits”, respondenti komentējuši, ka produktivitātes paaugstināšanās ir atkarīga no katra cilvēka, proti - ja ir augsta atbildības sajūta, tad nekādi papildus motivatori nav nepieciešami. Turpretī, viens no respondentiem izcēlis to, ka “attālinātais darbs nekad nebūs tik produktīvs, kā darbs klātienē”.

    Pēc iegūtajiem aptaujas rezultātiem iespējams secināt, ka visbūtiskākie faktori, kas var veicināt produktivitātes paaugstināšanos latviešu vidū, ir elastīgs darba grafiks, atsevišķa telpa darbam mājās un papildus ērtības. 

    ANCOR Corporate Websites
    Загрузка...
    Хочу в ANCOR!
    Загрузка...
    Заявка на услугу
    Загрузка...
    Logo ANCOR
    Загрузка...
    Logo ANCOR
    Загрузка...
    Logo ANCOR
    Загрузка...